SATURS

1. Izmantot literatra 2

2. Interneta tirgus visprjs raksturojums 3

3. Patrtju uzvedbu ietekmjoie faktori 9

4. Pirkanas lmuma pieemana 12

1. Problmas apzinana 12

2. Informcijas meklana 12

3. Alternatvu saldzinana un meklana 13

4. Lmuma par pirkanu pieemana 13

5. Reakcija uz pirkumu 14

5. Tirgus segmentcija 14

1. eogrfisks pazmes 14

2. Demogrfisks pazmes 14

3. Socili ekonomisks pazmes 15

4. Kultras pazmes 15

5. Personisks pazmes 15

6. Rcbas pazmes 15

6. Rekomendcijas 15



1. IZMANTOT LITERATRA.

1.1. J. Beikovs, V. Praude Menedements

1.2. J. Beikovs, V. Praude Mrketings

1.3. Dienas Bizness 04.12.1998.

1.4. Diena 28.11.1998.

1.5. Dienas Bizness 21.11.1998.

1.6. The Economist oktobris 1998



2. INTERNETA TIRGUS VISPRJS RAKSTUROJUMS

Ja js odien jauttu cilvkiem, kpc vii lieto telefonu, lai sazintos
ar draugiem, vai kpc vii skats televizoru, lai izklaidtos, vii
paskattos uz jums k uz jukuu. Ms nedomjam par telefonu, televizoru vai
manu k par dvainbm. s lietas ir kuvuas par tik neatemamm dzves
sastvdam, ka ts vairs netiek pai ievrotas, kur nu vl piemintas.

Td pa veid desmitgades laik neviens neievros Internetu. Tas
vienkri ks par neatemamu dzves dau. Par refleksu ks ieiet
Internet, lai iepirktos, mctos, izklaidtos un sazintos, tikpat
dabiski, k odien pacelt telefona klausuli, lai paruntu ar kdu.

Tirgus - vieta, kur satiekas potencilais pircjs ar potencilo
prdevju.

Katrai kompnijai ir jnosaka savs mra tirgus. Interneta piedvtju
mra tirgus ir patria tirgus.

Patria tirgus dalbnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas prk
preces un pakalpojumus savu vajadzbu apmierinanai.

Interneta pakalpojumu sniedzju kompniju mra tirgu var iedalt divs
nosacts grups: fizisks personas un juridisks personas. Savukrt katru
no tm var iedalt vl skk. No privtpersonu vidus k potencilie
Interneta pakalpojumu patrtji visstingrk iezmjas biznesa cilvki,
kuriem tas ir nepiecieams darba attiecbu krtoanai (e-pasts), un
studenti (skolni), kuri Inetrnetu izmanto mcbs un izklaidei. No
juridisko personu vidus izceas liels kompnijas, kuras Inetrnetam caur
Pastvgo pieslgumu pievieno savus loklos datortklus gan saziai ar
rpasauli, gan ar kompnijas iekien, mazs kompnijas savukrt izvlas
Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbiek, e-pasta izmantoanai. Vl
ir jpiemin, ka Latvij obrd cilvki sk izprast www lapu lielo nozmi,
lai ts uzturtu, ir nepiecieams Interneta pieslgums.

Internets ir pakalpojums, kas obrd oti strauji ienk Latvijas tirg; to
nosaka nemitgi augstoais pieprasjums pc t.

[pic]

Tirgus izptes prognozes rda, ka ldz 2000. gadam Interneta lietotju
skaits Latvij sasniegs 10000.

[pic]
Mrketinga ptjumu firma Data Serviss veikusi ptjumu par Interneta
lietoanu lielkajos Rgas uzmumos. obr Internetu izmanto 79% Rgas
lielko uzmumu, liecina ptjuma rezultti. Savukrt no tiem uzmumiem,
kuri palaik vl neizmanto Internetu, 40% plno iegt pieslgumu ldz 1998.
gada beigm. Tas nozm, ka ar gada laik turpinsies tikpat dinamiska
uzmumu pieslgans Internetam, k tas bija 1997
     

 

Rambler's Top100